Ziemassvētku festivāls

Johans Sebastians Bahs un 4 Klavieres

svētdiena, 18. Dec, plkst. 17.00

Norises vieta: Mazā zāle
Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle

Dalībnieki:
Reinis Zariņš, klavieres 
Daumants Liepiņš, klavieres
Sten Lassmann, klavieres
Sten Heinoja, klavieres
Anna Duczmal-Mroz, diriģente
Tallinas kamerorķestris,

Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685–1750)
Koncerts divām klavierēm do minorā, BWV 1060

I. Allegro

II. Largo ovvero Adagio

III. Allegro

 

Koncerts divām klavierēm Do mažorā, BWV 1061

I. no tempo indication

II. Adagio ovvero Largo

III. Fuga. Vivace

 

Koncerts divām klavierēm do minorā, BWV 1062

I. no tempo indication

II. Andante e piano

III. Allegro assai

 

STARPBRĪDIS

 

Koncerts trim klavierēm re minorā, BWV 1063

I. no tempo indication

II. Alla Siciliana

III. Allegro

 

Koncerts trim klavierēm Do mažorā, BWV 1064

I. Allegro

II. Adagio

III. Allegro

 

Koncerts četrām klavierēm re minorā, BWV 1065

I. Allegro

II. Largo

III. Allegro

 

Johana Sebastiāna Baha skaņu celtņu celtnēs, šķiet, varētu būt ievīta metafiziska kosmosa kārtība. Tā ir gan cēlsvinīga, gan rāmi apskaidrota, gan aristokrātiski dejiska, gan enerģiski apliecinoša. Viņa daiļradē rodama plaša cilvēcisko emociju amplitūda – gaviles, prieks, dzīves dedzība, kā arī skumjas, nopietnība un dziļa dievbijība.

Leģendārais 20. gadsimta diriģents un komponists Leonards Bernsteins ir teicis: “Baham visa mūzika ir reliģiska, tās radīšana bija sava veida dievkalpojums. Ikkatra nots bija veltīta Dievam un nekam citam.”

Visus savus koncertus klavierēm (tolaik klavesīniem) Bahs sakomponēja laikā 1729. gada līdz 1741. gadam, kad viņš bija pārņēmis vadību t.s. Collegium mūzikas vakariem. Tie notika Leipcigas Cafe Zimmermann, kura piederēja kafijas mājas īpašniekam Gotfrīdam Cimmermanim. Divreiz nedēļā tur pulcējās profesionālu mūziķu un studentu ansamblis Collegium Musicum uz kopīgiem mūzikas vakariem, kur Bahs bija atbildīgs par jaunas mūzikas radīšanu.

Bahs bija arī pirmais, kurš radīja klavesīna koncertu un piešķīra instrumentam solo lomu. Līdz tam klavesīns galvenokārt bija kā pavadošais elements ansamblī. Koncerti divām, trim un četrām klavierēm (izņemot BWV 1061), pēc vēsturnieku domām, ir paša Baha pārlikumi no komponista iepriekš rakstītajiem instrumentālajiem koncertiem vijolei un obojai. Tiesa, lielākā daļa no šiem instrumentu koncertiem nav saglabājušies.

Koncerts divām klavierēm do minorā BWV 1060 ir polifoniski blīvs opuss ar pilnskanības bagātību. Tiek uzskatīts, ka tā ir pazuduša reminora koncerta divām vijolēm transkripcija.

Johana Sebastiāna Baha Koncerts divām klavierēm un orķestrim Do mažorā BWV 1061 ir saulaina un vitāla kompozīcija, kurā abi solo instrumenti nemitīgi atrodas ciešā un intensīvā dialogā, izspēlējot sešpadsmitdaļnošu virtenes. Interesanti, ka Bahs sarežģītākos uzdevumus pianistiem uzticējis tieši kreisajai rokai, kura spēlē basa līniju. Šis ir vienīgais koncerts, kurš nav pārlikums, un ir oriģināli komponēts diviem klavesīniem.

Koncerts divām klavierēm do minorā BWV 1062 ir pārlikums no populārā Koncerta divām vijolēm re minorā, BWV 1043. Līdzīgi kā ar citiem vijoļkoncertu pārlikumiem, tas ir transponēts sekundu zemāk, lai būtu piemērotāks klavesīna diapazonam. Kompozīcija datēta ap 18. gs. 30. gadiem, kad Bahs rakstīja koncertus klavesīnam sev un saviem dēliem. Tos viņi spēlēja mūzikas vakaros Collegium Musicum.

Koncertā trim klavierēm re minorā BWV 1063 Bahs aktīvi spēlējies ar melodijas un polifonijas attiecībām. Dažkārt visi solisti spēlē vienu melodiju, bet brīžiem katrs dodas pa savu ceļu. Bahs panācis efektu, kurā visi trīs solisti izklausās pēc viena kombinēta instrumenta, pat ja atrodas polifonās attiecībās, spēlējot atšķirīgas un neatkarīgas partijas. Tiesa, virtuozākā partija pirmajā un otrajā daļā uzticēta pirmajam solistam, bet trešajā daļā katrs tiek pie kāda izteiksmīga solo žesta. Mūzikas vēsturē rodamas liecības, ka šis Baha koncerts tika aktīvi spēlēts 19. gadsimtā uz klavierēm. Ievērojamākā reize esot bijusi, kad trīs solistu partijas atskaņojuši Fēlikss Mendelszons, Ferencs Lists un Ferdinads Hillers.

Koncertu trim klavierēm Do mažorā BWV 1064 Baha biogrāfs Filips Spita dēvējis par vienu no iespaidīgākajām komponista instrumentālajām kompozīcijām. Bet diriģents un klavesīnists Larks Ulriks Mortensens uzskata, ka šis ir Baha interesantākais koncerts, un ka tajā ir daudz vairāk sarunu nekā jebkurā citā Baha koncertā. Visi solisti lielākoties darbojas kā viens veselums, un nelielajām solo pasāžām piemīt tikai skaniska efekta loma. Pēdējā daļā Bahs mūziķiem ir uzticējis īstas solo epizodes, kur dzirdam arpēdžijas, izturētu basa līniju ar kustīgu pavadījumu un dramatisku hromatismu.

Koncerts četrām klavierēm re minorā, BWV 1065 ir vienīgais, kura pamatā nav paša Baha mūzika. Tas ir Vivaldi koncerta četrām vijolēm op. 3 (L’estro armonico) nr. 10 pārlikums. Vivaldi 12 koncertu krājums L’Estro Armonico 18. gadsimta pirmajā pusē izpelnījās popularitāti visā Eiropā, tai skaitā Vācijā. Bahs bija labi pazīstams ar šo Vivaldi koncertu krājumu op. 3, un transkribēja vairākus koncertus no tā.  Savā Koncertā četrām klavierēm Bahs pie Vivaldi sākotnējā materiāla pievienojis vēl krāšņāku ornamentāciju, iekšējās balsis, pavadījumu un ritmiku, piešķirot opusam īpašu greznumu un faktūras bagātību.

 

PAR MŪZIĶIEM

 

Pianists Reinis Zariņš ir viens no Latvijas ievērojamākajiem talantiem, dziļi pārdomātu interpretāciju meistars, solists un kamermūziķis, konceptuālu starpmākslu projektu dalībnieks. Reinis guvis godalgas vienpadsmit starptautiskos pianistu konkursos un četras reizes saņēmis Latvijas Lielo mūzikas balvu. Ieskaņojis kritiķu augsti vērtētus albumus un koncertējis tādās prestižās koncertvietās kā Amsterdamas Concertgebouw, Ņujorkas Kārnegija centra Veila zālē un Steinway zālē, Londonas Vigmorzālē un Steinway zālē, Sanktpēterburgas Glazunova zālē, Maskavas Čaikovska zālē.  Viņa koncerti translēti BBC Radio 3, Polijas Valsts Radio un King FM raidstacijās. Kamermuzicēšanas smalkumus viņš izbauda saspēlē ar Trio Palladio.

Jaunais pianists Daumants Liepiņš ir viens no atzītākajiem savas paaudzes mūziķiem. 2019. gadā uzvarējis prestižajā Vendom prize konkursā, iegūstot iespēju sniegt solokoncertu Verbjē festivālā un ieskaņot albumu Steinway ierakstu kompānijā. Kļuvis arī par vienu no Latvijas vadošajiem mūziķiem, 2017. gadā saņemot Lielo Mūzikas balvu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. 2019. gada martā Daumants ieguva pirmo vietu Marijas Kanalsas Starptautiskajā pianistu konkursā Barselonā, 2018. gadā – 2. vietu Džordžes Enesku Starptautiskajā pianistu konkursā. Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Arņa Zandmaņa, Ingezundes mūzikas nodaļā Karlstādes Universitātē (Zviedrijā), pie prof. Jūlijas Mustonenas-Dālkvistas. 2020. gada rudenī Liepiņš uzsāka savu rezidenci Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Briselē.

Stens Lesmans ir spilgta personība Igaunijas mūzikas dzīvē, viņš ir gan pasniedzējs Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, gan ir aktīvi koncertējošs pianists. Lesmans studējis Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, Parīzes konservatorijā un Karaliskajā Mūzikas akadēmijā Londonā. Lesmans pazīstams kā igauņu klasiķa, mūsdienu igauņu simfoniskās mūzikas pamatlicēja Heino Ellera klaviermūzikas lielisks interprets. 2002. gadā Lesmans uzvarēja Tallinas Nacionālajā pianistu konkursā.

Stens Heinoja ir igauņu jaunās paaudzes pianists, kurš plūcis laurus daudzos starptautiskos konkursos. Studējis Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā un Karaliskajā Mūzikas koledžā Londonā. 2021. gadā viņš uzsāka doktorantūras studijas Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā, rakstot disertāciju par igauņu komponista Marta Sāres modernisma klavieru skaņdarbiem. Kā solists un kamermūziķis koncertējis daudzviet Eiropā, Ķīnā, ASV, Izraēlā, Japānā, Krievijā. Īpaša vieta pianista repertuārā ir Vīnes klasiķiem un 20. gadsimta mūzikai. Stens Heinojas sniedzis koncertus ar Kymi Sinfonietta, Telavivas operas orķestri, Igaunijas Nacionālo simfonisko orķestri, Maskavas kamerorķestri, Jeruzalemes simfonisko orķestri tādi diriģentu vadībā kā Tenu Kaljuste, Olari Elts, Arvo Volmers, Džeimss Fedekss un citiem.

Pēc Annas Dučmalas – Mrozas debijas slavenajā Bādkisingenes festivālā vācu prese viņu raksturoja kā ’’sensacionālu diriģenti’’. Anna savu ceļu mūzikā sāka kā vijolniece. Viņas talants diriģēšanā atklājās, kad nejaušības dēļ jaunajai vijolniecei, studējot Hanoveres mūzikas un teātra skolā, bija jānovada studentu orķestra mēģinājums. 2004. gadā Anna Dučmala jau absolvēja diriģēšanas klasi ar izcilību, stājoties NDR Hanoveres radiofilharmonijas simfoniskā orķestra priekšā. 2003. gadā notika viņas debija ar Polijas Radio kamerorķestri ’’Amadeus’’, un kopš 2009. gada Anna ir šī orķestra diriģente. Viņa koncertējusi ar daudziem Polijas orķestriem, kā Varšavas filharmoniskais orķestris, Sinfonia Varsovia, Poznaņas filharmonijas orķestris, Vroclavas kamerorķestris Leopoldinum, Krakovas filharmonijas orķestris, Sinfonietta Caracowia un citiem. 2007. gadā kopā ar Capella Bydgostiensis Annas Dučmalas vadībā ierakstu kompānijā DUX tika laists klajā ieraksts ar 20. gadsimta mūziku. Viņa pasniedz arī meistarklases Paderewski Klavieru akadēmijā. Diriģente regulāri veic ieskaņojumus Polijas radio ar poļu komponistu mūziku.

Tallinas kamerorķestri 1993. gadā izveidoja diriģents Tenu Kaljuste, kurš atgriezās mākslinieciskā vadītāja lomā 2019. gadā. Pēdējo 30 gadu laikā orķestris kļuvis par Igaunijas mūzikas atpazīstamības zīmi visā pasaulē. Kolektīva plašais repertuārs aptver laiku no baroka līdz mūsdienām, īpašu uzmanību pievēršot pirmatskaņojumiem. Orķestra vadītāju vidū bijuši Juha Kangass, Eri Klāss, Risto Josts. Kopā ar Igaunijas filharmonijas kamerkori orķestris ieskaņojis vairākus igauņu mūzikas albumus: Arvo Perta Te Deum (1993), Litany (1996), In Principio(2009), Erki Svena Tīra Crystallisatio (1996), u.c. 2013 gadā Tallinas kamerorķestris saņēma GRAMMY par piedalīšanos Arvo Perta albuma Adam’s Lament ieskaņojumā.

 

Pasākuma organizators: Dzintaru koncertzāle