13. maijā plkst. 20.00-23.00 Dzintaru koncertzāles Cīruļa galerijā
Par godu izcilā latviešu grafiķa, lietišķās mākslas meistara, gleznotāja un Valsts karoga standarta autora Anša Cīruļa 140. jubilejas gadam, Dzintaru koncertzāle Muzeju naktī atvērs savas vēsturiskās durvis un ļaus ikvienam interesantam ielūkoties Cīruļa galerijā. Pasākuma laikā būs apskatāmi Anša Cīruļa sienu gleznojumi, kurus papildinās vēstījumi par mākslinieka nozīmību latviešu kultūras vēsturē. Muzeju nakts kļūs par prelūdiju novembrī Dzintaru koncertzālē gaidāmajiem notikumiem – muzikālam uzvedums, piedaloties Latvijas Radio kora dziedātājiem un diviem teicējiem un multimediālai izstādei ar Anša Cīruļa (1883-1942) mākslas darbu elementiem.
“Lai arī cik varenas lietas neredzētu un neapbrīnotu, tomēr vienmēr jāatgriežas pašam pie sevis. Vienmēr jautājumu sev uzstādu, vai esmu kas, vai varu ko un vai varēšu. Pa visu to laiku, kamēr es te, sevi aizvien un aizvien esmu uz svariem licis, aizvien sevi analizēju, mēģināju sevi atklāt un sevi pazīt pilnīgi. Un kaut gan reizēm šaubas, neticība pilnīga sevis noliegšana un nicināšana mani pārņem, tad tomēr tagad redzu skaidri, kas esmu un varu būt.’’ (Ansis Cīrulis)
Muzeju nakts laikā, centīsimies Jūs ievest Anša Cīruļa personības gaismā, jo 2023. gada rudenī iecerētie notikumi – gan uzvedums, gan izstāde tiks veidoti ar mērķi aktualizēt mākslinieka Anša Cīruļa devumu Latvijas kultūrā. Gleznojumi, zīmējumi, lietiskās grafikas darinājumi, audumi, metāla kaldinājumi un mēbeles, kas veiktas pēc Cīruļa metiem – tā ir tikai daļa no viņa plašās amplitūdas darba lauka, kas ieguvis nosaukumu – savpatais latviskums. Ansis Cīrulis ir gan Latvijas valsts karoga autors, gan veidojis griestaines Latvijas valsts Prezidenta akreditācijas telpām Rīgas pilī. Neaizmirstami smeldzīgi atainojis Pirmo pasaules karu savā bēgļu ciklā, izstrādājis īpašu veidu – madarošanu, kā, lietojot veidņus, iespiest uz linu audumiem krāsainus zīmējumus.
Savu latvisko kodolu Ansis Cīrulis papildināja ar studijām Parīzes Žuliana (Julian) mākslas skolā, kā arī veiksmīgu piedalīšanos dažādās izstādēs Luvrā un Neatkarīgo mākslinieku vienības salonā.
Savā salīdzinoši īsajā mūžā, 59. gados Ansis Cīrulis- sapņotājs ar amatnieka tvērienu, paspēja radīt tik ļoti daudz mākslas darinājumu. Tostarp nu jau atjaunotās freskas ar alegoriskajām figūrām – Lielupe, Laima Dzintaru koncertzāles vestibilā 1937. gadā.
Muzeju naktī ikviens Dzintaru koncertzāles apmeklētājs varēs klausīties muzikālā uzveduma un multimediālās izstādes veidotāju – rakstnieces Noras Ikstenas, scenogrāfes Annas Heinrihsones un diriģenta Sigvarda Kļavas vēstījumos, vērot skaistās freskas, kas rotā Cīruļa galeriju, kā arī vairāk uzzināt par mākslinieka Anša Cīruļa dzīvi un veikumu Latvijas kultūrā.
