Ziemassvētku festivāls. Klusa nakts, svēta nakts

Dalībnieki:
Gunta Gelgote, soprāns
Ieva Pudāne, flauta
Ilze Reine, ērģeles

10. decembrī plkst. 17.00 koncertā ‘‘Klusa nakts, svēta nakts’’ uzstāsies trīs lieliskas un labi zināmas latviešu mūziķes – dziedātāja Gunta Gelgote, flautiste Ieva Pudāne un ērģelniece Ilze Reine. Programmas centrā ir trīsvienība ‘‘Dvēsele, Daba, Dievs’’, pievēršoties klusuma, lūgšanas un cerības tematikai. Koncertā skanēs Baltijas komponistu skaņdarbi no romantisma un mūsdienām, kurus vieno melodisms un gaišas noskaņas.

Dzirdēsim sapņainos Jāņa Ķepīša un Ilzes Arnes opusus, Santas Ratnieces poētisko darbu ‘‘El mirollo de l’arbore’’, kā arī Jāņa Lūsēna un Romualda Jermaka skaņdarbus. Lūgšanas skaņās ietērps Aļģimants Kubiļūns, Maija Einfelde un Rihards Dubra, bet tautiskas noskaņas ieskanēsies ar igauņu klasiķa Edgara Arro ērģeļu miniatūru un kādu latviešu tautas dziesmu apdari.

PROGRAMMA

Romualds Jermaks (1931)
‘‘Vakara melodija’’

Helmers Pavasars (1903-1998)
‘‘Vakarējot’’ (K. Skalbes teksts)

Lauma Reinholde (1906-1986)
‘‘Tālā kokle’’ (B. Skujenieces teksts)

Jānis Lūsēns (1959)
‘‘Decembris’’ `

Imants Zemzaris (1951)
‘‘Ziemas miers’’ (K. Skalbes teksts)

Aļģimants Kubiliūns (Algimantas Kubiliūnas, 1939)
Ave Maria (‘‘Esi sveicināta, Marija, katoļu lūgšanas teksts)

Rihards Dubra (1964)
‘‘Dievmātes skatiena pieskāriens’’

Santa Ratniece (1977)
El mirollo de l’arbore (‘‘Koka sirds’’, Sv. Katrīnas no Sjēnas teksts)

Edgars Arro (Edgar Arro, 1911-1978)
Igauņu tautasdziesma no cikla ‘‘Igauņu tautasdziesmas’’

Pēteris Vasks (1946)
Deja

Austriņa/Liene Batņa (1976)
‘‘Sidrabiņa lietiņš lija’’ (Latviešu tautasdziesmas teksts)

Jānis Ķepītis (1908-1989)
‘‘Zvaigžņota nakts’’ (J. Brežģa teksts)

Maija Einfelde (1939)
Cantabile no Diviem ekspromtiem

Ilze Arne (1953)
‘‘Svētā nakts’’ (A. Eglīša teksts)

Rihards Dubra (1964)
‘‘Pār Betlēmi…’’

‘‘Mirdz svecītes’’ (J. Poruka teksts)

Mūziķes par izvēlēto programmu: “Krājiet klusu gaismu savai dvēselei” – tieši šie Kārļa Skalbes vārdi, kurus mūzikā tērpis Helmers Pavasars, iedvesmojuši liriski poētiskās koncertprogrammas tapšanu. Koncerta pamatā ir trīs lielie vārdi “Dvēsele – Daba – Dievs!’’ Izvēlētā mūzika tiem tuvojas caur bijību, lūgšanām un cerību. Klusa gaisma mirdz gan latviešu, gan lietuviešu komponistu opusos, kurus vieno romantisms, melodisms un lirisms, gaišas noskaņas un cerība.’’

Latviešu vecmeistara Romualda Jermaka daiļrades centrā ir ērģeļmūzika un iegremdēšanās sakrālu izjūtu dziļumā. Viņa skaņdarbus caurvij pastorālas un neoromantiskas noskaņas, kā to varam dzirdēt arī ‘‘Vakara melodijā’’ ērģelēm un flautai.

Helmera Pavasara mūzika izaugusi no smalki niansētām tautiskām intonācijām un ritmikas. Komponista daiļrade ir trimdas latviešu līdzgaitniece, akvareliskās krāsās veidota atzīšanās mīlestībā dzimtenei. Viņa skaņdarbi izskanējuši galvenajos trimdas latviešu mūzikas sarīkojumos.

Lauma Reinholde līdzās Lūcijai Garūtai un Paulai Līcītei ir viena no ievērojamākām 20. gadsimta latviešu komponistēm. Dēvēta par brīnumbērnu, viņa jau piecu gadu vecumā uzstājās pie klavierēm, ar laiku izveidojot veiksmīgu pianistes karjeru. Nozīmīga daiļrades daļa atvēlēta solo dziesmām, kas izceļas ar krāšņiem klavieru pavadījumiem.

Jānis Lūsēns ir iemīļots latviešu komponists, kurš savulaik aktīvi darbojies neakadēmiskajā mūzikā, dibinājis ansambli ‘‘Zodiaks’’ un daudz rakstījis teātra mūziku. Melodiski sirsnīga, latviski patiesa ir Lūsēna skaņu pasaule. Instrumentālā miniatūra ‘‘Decembris’’ skaņās glezno apcerīgi sniegotu ziemas ainavu.

Imants Zemzaris mūzikā tver izgaismotas, poētiski delikātas krāsas, ko caurauž komponista rokraksta siltā vienkāršība. Miniatūrists un vērotājs, kurš saviem opusiem sniedz trāpīgus nosaukumus. Savos vokālajos darbos uzrunā ar vijīgu izteiksmi un kamerisku smalkumu.

Aļģimants Kubiliūns ir viens no ražīgākajiem mūslaiku lietuviešu komponistiem, kurš savos darbos apvieno lietuviešu tautas mūzikas atblāzmas un modernās kompozīcijas tehnikas. Liriskas epizodes, emociju uzplūdi viņa darbos ir līdzsvarā ar racionālu pieeju kompozīcijas arhitektonikai. Kubiliūna vokālajai mūzikai piemīt izteiksmīgas melodiskās līnijas.

Rihards Dubra ir latviešu vidējās paaudzes komponists, kura jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Viņa skaņdarbiem piemīt vienlaicīgi vienkāršība un dziļums, smalka un izjusta pieeja reliģiozām tēmām. Rakstot savu mūziku, komponistam patīk izmantot gregorikas, renesanses un baroka mūzikas tehniskos paņēmienus, tā radot savu sakralitātes telpu, kur mūsdienīgais satiekas ar senatnīgumu.

Santa Ratniece ir neparasta personība latviešu komponistu vidū, viņa ir ceļotāja un pētniece ar oriģinālu rokrakstu. Santas mūzika ir procesuāla – laiktelpa viņas darbos izplešas kā izgaismots horizonts. Komponistes skaņu pasaulē vienlaicīgi pastāv dažāda dziļuma slāņi, bet reizē arī mikro vibrācijas un jūtīgums. El mirollo de l’arbore (‘‘Koka sirds’’) pamatā ir 14. gadsimta mistiķes Sv. Katrīnas no Sjēnas teksts – fragments no viņas slavenākā darba ‘‘Dialogi’’. Santa Ratniece saka: ‘‘Sv. Katrīnas kosmiskais teksts nebūtu saistāms tikai ar katoļu reliģiju vien. Tas ir asociatīvi poētisks vēstījums par mīlestību, pazemību un piesardzību, kuru katram ļauts izprast saskaņā ar paša pieredzēto.”

Edgars Arro ir igauņu klasiķis un tautiskā romantisma pārstāvis, kura daiļrade iemieso igauņu folkloras garu un melodismu.

Pasaulē pazīstamākā latviešu komponista Pētera Vaska divu skaņdarbu cikls ‘‘Ārija un deja’’ flautai un klavierēm tapa 1972. gadā kā viens no iestājeksāmena programmas skaņdarbiem, Pēterim Vaskam stājoties uz kompozīcijas nodaļu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Stilizētā deja sasaucas ar latviešu folkloras saknēm.

Liene Batņa (pseidonīmā Austriņa) gandrīz 20 gadus bijusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagoģijas katedras vadītāja, aktīvi darbojusies koru, bērnu ansambļu jomā. Sieviešu kora VIA STELLA diriģente, ar kuru iegūtas balvas daudzos starptautiskos konkursos. Komponējusi dziesmas bērnu, jauniešu ansambļiem un koriem.

Jānis Ķepītis ir latviešu komponists liriķis ar gaiši optimistisku skatījumu uz pasauli. Lielākais daiļrades ieguldījums kamermūzikā, kurā ietilpst vairāk nekā 300 solo dziesmu. Jāzeps Vītols par savu audzēkni ar neslēptām simpātijām ir teicis: “Muzikāli diezgan svaigs, bez tam nebīstas no riska. Dažkārt notiek kāda vieglprātīga šmucīte. Laba tehnika.’’

Maija Einfelde savā daiļradē pieskaras vēsturiskām un vispārcilvēciskām tēmām – atkailināti un emocionāli, reizē askētiski un lakoniski. Viņas mūzika ir tieša, nospriegota, to caurvij skaista sāpīguma un rezignācijas stīga. Cantabile no Diviem ekspromtiem pati komponiste atzīst par vienu no sev mīļākajiem pašas darbiem – atšķirībā no citiem opusiem šoreiz esot gribējies uzrakstīt kaut ko gaišu.

Komponistes un pianistes Ilzes Arnes daiļradē galvenā vieta atvēlēta kora darbiem, kas vairākas reizes izskanējuši arī Dziesmu svētkos. Par savas mūzikas kredo Ilze Arne sauc dinamismu, ritmiskumu, vienkāršību un lakonismu, nebaidoties arī no melodiskuma – mūzikas dvēseles. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā viņa pasniedz aranžēšanu un improvizāciju.

PAR MŪZIĶĒM

Soprāns Gunta Gelgote kā viessoliste regulāri uzstājas Lietuvas Nacionālajā Operas un baleta teātrī, Ģintara Rinkēviča vadītajā Viļņas Pilsētas operā, kā arī Latvijas Nacionālās operas un baleta namā. Dziedājusi Cerlīnas lomu Mocarta operā “Dons Žuans”, Sofiju Masnē operā “Verters”, Kunegundi Bernstaina operetē “Kandids”, Adeli Štrausa “Sikspārnī” un daudzas citas lomas. Piedalījusies arī 2014. gadā uzvestajā Kristapa Pētersona operā “Mihails un Mihails spēlē šahu”. Kā soliste uzstājusies ar LNSO diriģentu Andra Pogas un Gunta Kuzmas vadībā, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri un Modestu Pitrenu, Lietuvas kamerorķestri, Kremerata Baltica un Sinfonietta Rīga. Sadarbojusies ar Latvijas Radio kori un Valsts akadēmisko kori ‘‘Latvija’’. Bieži piedalās laikmetīgās mūzikas atskaņojumos, viņai veltīti vairāki jaunās mūzikas opusi.

Ieva Pudāne flautas spēli apguvusi Rīgas Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā (ped. Juris Gailītis) un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā (prof. Vilnis Strautiņš), kur 1999. gadā iegūts maģistra grāds. Zināšanas papildinājusi Luksemburgas konservatorijā pie profesora Karlo Jans, kur saņēmusi augstākās pakāpes diplomus flautas spēlē un kamermūzikā. Ieva bijusi meistarklasēs pie Berlīnes Filharmonijas orķestra ilggadējā flautu grupas koncertmeistara Andreasa Blau un citiem ievērojamiem mūziķiem. Kā soliste un kamermūziķe Ieva Pudāne koncertējusi Vācijā un Luksemburgā. Šobrīd mūziķei izveidojies radošs un saskanīgs duets ar ērģelnieci Ilzi Reini, sniedzot kamermūzikas koncertus Latvijā. Ieva strādājusi arī pūtēju orķestrī ‘‘Rīga’’ un piedalījusies “Rīgas Kamermūziķos”. Pašlaik ir Sinfonietta Rīga flautu grupas mūziķe un flautas pasniedzēja Rīgas Jāzepa Mediņa Mūzikas vidusskolā.

Ilze Reine kopš 1996. gada ir Rīgas Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece un kora diriģente, un kopš 2000. gada ērģeļspēles pedagogs LELB Lutera akadēmijas mūzikas nodaļā. Līdztekus ērģeļu solo programmām sadarbojas ar solistiem un Latvijas profesionālajiem kolektīviem: Latvijas Radio kori, VAK Latvija, profesionālo pūtēju orķestri “Rīga’’. Piedalās baroka mūzikas atskaņojumos orķestra Sinfonietta Rīga basso continuo grupā. Regulāri uzstājas kamermūzikas sastāvos ar trompetistu Jāni Porieti un ērģeļu duetā ar dzīvesbiedru Aigaru Reini. Koncertējusi daudzās Eiropas valstīs, Krievijā, Japānā, Izraēlā.

Aptuvenais koncerta ilgums: 1 stunda 15 minūtes

 

Uzzini pirms citiem!

Par mums raksta