Abonements vienai personai uz četriem Brīvdienu mūzikas koncertcikla koncertiem svētdienās, plkst. 14.00:

• 19. februāris, plkst. 14.00. Aleksandrs Antoņenko
• 5. marts, plkst. 14.00. Akordeons un saksofoni pasaules mūzikā
• 23. aprīlis, plkst. 14.00. Eksotiskās dejas
• 21. maijs, plkst. 14.00. Dzeltens trotuārs

Pirmie pavasara vēstneši – demokrātiskie brīvdienu koncerti Dzintaru koncertzālē

Dzintaru koncertzālē 19. februārī atsāksies demokrātiskie “Brīvdienu mūzikas’’ koncerti, kur klausītāji varēs baudīt izcilu mūziku nepiespiestā atmosfērā un sarunās tuvāk iepazīties ar māksliniekiem. Koncertu vadītāja lomā iejutīsies un ar mūziķiem sarunāsies atraktīvais, publikas un koristu iemīļotais diriģents Jānis Ozols. Šajos stundu garajos koncertos gaidīsim ģimenes, jauniešus vai seniorus, kuri vēlas apmeklēt koncertu dienas gaišajā laikā, apvienojot to ar jauku pastaigu gar jūru un nesteidzīgu brīvdienu maltīti pilsētā.

19. februārī plkst. 14:00 ar daudzveidīgu kamermūzikas programmu uzstāsies pasaulē pazīstamākais tenors Aleksandrs Antoņenko un pianiste Laila Holberga. Dziedātājs viesojies prestižākajos operteātros, izdziedot vadošās tenora lomas, kopskaitā jau tuvu pie trīsdesmit.  Metropolitēna opera Ņujorkā, Milānas ’’La Scala’’, Londonas Koventgārdena opera ir tikai dažas no slavenajām skatuvēm, kuras aicinājušas Aleksandru Antoņenko uz operu iestudējumiem. Viņš spēj būt ne tikai dažādu likteņu plosīts varonis uz operas skatuves, bet arī ar smalkumu atklāt intīmas mūzikas lappuses balsij un klavierēm.

Programmā dzirdēsim Riharda Štrausa krāšņās dziesmas, kas izceļas ar savu mirdzošo daili un plūdumu, kā arī latviešu klasiķu vokālos meistardarbus. Mīlas saviļņojums, dabas apcere, reliģiski filozofiski motīvi, subjektīvā jūtu pasaule – to visu rodam Alfrēda Kalniņa, Emīla Dārziņa un Jāņa Mediņa romantisku ilgu caurstrāvotajās dziesmās. Skanēs arī ukraiņu tautasdziesmas un Fedira Nadenenko skaņdarbi.

5. martā plkst. 14:00 programmā ‘‘Akordeons un saksofoni pasaules mūzikā’’ uzstāsies Rīgas saksofonu kvartets un akordeonists Artūrs Noviks, kurš ieskandinās Latvijā reti dzirdēto instrumentu akordīnu. Programmā gaidāms pirmatskaņojums, tautas mūzikas iedvesmotā partitūra ‘‘Jūriņ, prasa’’. Tās autors ir izcilais teātra mūzikas komponists, ekspresijas un ritma stihijas pavēlnieks Kārlis Lācis. Mākslinieki atskaņos arī Johana Sebastiāna Baha cēlās baroka dejas, tango karaļa Astora Pjacollas un leģendārā saksofonista Džerija Maligana kopīgi komponēto skaņdarbu ‘‘Vientulības gadi’’. Dzirdēsim neparastu džeza un tango mūzikas apvienojumu opusā ‘‘Tangazz’’, ko sarakstījis Silvains Kasaps un temperamentīgas dienvidu noskaņas basku komponista Gorkas Hermosas ‘‘Ibērijas dejās’’.

23. aprīlī plkst. 14:00 gaidāma koncertprogramma ‘‘Eksotiskās dejas’’, kurā apvienojušies divi spilgti jaunie talanti – sitaminstrumentālists Reinis Tomiņš un saksofonists, Lielās mūzikas balvas laureāts Aigars Raumanis. Spožais duets mūs vedīs aizraujošā mūzikas ceļojumā pa eksotiskām zemēm un daudzveidīgo sitaminstrumentu pasauli. Reinis Tomiņš spēlēs marakasus, bongus, džambas, šeikerus, marimbu un vibrafonu, sabalsojoties ar Aigara saksofona tembrālajām iespējām.

Gabriela Ortiza skaņdarbā ‘‘Estudio Tongolele’’ spēlējas ar dzimtās Meksikas ritmiem, bet japānis Akira Jujama ‘‘Divertismentā’’ rotaļājas ar daudzveidīgajām marimbas toņkrāsām. Dzirkstoši muzikāli joki skan amerikāņa Deivida Longa skaņdarbā ‘‘Practus Interruptus’’, savukārt jaunās krāsās dzirdēsim tango meistara Astora Pjacollas un graciozā francūža Žana Fransē opusus, kurus aranžējuši Aigars Raumanis un Reinis Tomiņš.

21. maijā plkst. 14:00 notiks dzejas un mūzikas uzvedums ‘‘Dzeltenais trotuārs’’, kas veltīts latviešu modernisma dzejniecei Montai Kromai (1919–1994). Programmā skanēs Annas Veismanes oriģinālskaņdarbi, bet Montas Kromas dzejas pasaulē mūs ievedīs izcilā aktrise Guna Zariņa. Koncertā uzstāsies lieliskie kamermūziķi – pianists Rihards Plešanovs, flautiste Maija Zandberga un fagotists Jānis Semjonovs.

Monta Kroma ir viena no spilgtākajām un novatoriskākajām latviešu modernisma pārstāvēm 20. gadsimtā. Kromas darbos saklausāmi dinamiski pilsētas motīvi, intīma jūtu atklāsme, jutekliskums un grafiska izteiksme. Tālaika literārās vides bieži nepieņemti vai pārprasti, šie dzejoļi ir pārdzīvojuši savu laiku un mūsdienās ļauj runāt par Kromu kā novatorisku un fascinējošu dzejnieci, kuras mantojums saista uzmanību gan modernisma un urbānās dzejas, gan femīnās rakstības piekritējus.

Koncertus atbalsta Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība.