Mākslinieki:
Etīna Emīlija Saulīte, soprāns
Artūrs Oskars Mitrevics, klavieres
Rīgas Doma zēnu koris
Jūrmalas festivāla orķestris
Diriģents Mārtiņš Klišāns

PAR MŪZIĶIEM

Etīna Emīlija Saulīte ir jauna, daudzsološa dziedātāja, kura pašlaik mācās Emīla Dārziņa mūzikas skolas mūzikas vēstures un teorijas klasē, kā arī ir Latvijas Nacionālās Operas kora māksliniece.

Diriģents un pianists Artūrs Oskars Mitrevics aktīvi pievēršas Lied žanram, un pēdējo laika spilgtākais notikums ir solokoncerts Rahmaņinova Villa Senar Šveicē kopā ar latviešu soprānu Katrīnu Paulu Felsbergu. 2023. gadā viņi piedalījās arī LIEDBasel festivālā.

Rīgas Doma kora zēnu koris Latvijas koru saimē ir viens no visaktīvāk koncertējošiem kolektīviem, kura devums vairakkārt nominēts un novērtēts ar Lielo mūzikas balvu.

Mārtiņš Klišāns kopš 1998. gada ir Rīgas Doma zēnu kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs, strādā arī par pasniedzēju JVLMA.

Jūrmalas festivāla orķestris tika izveidots 2015. gadā, katru gadu pulcējot Latvijas labākos profesionālos mūziķus festivālam Dzintaru koncertzālē.

PROGRAMMA

Raimonds Pauls (1936)
‘‘Aicinājums’’
‘‘Pasaciņa’’

Jānis Ķirsis (1988)
‘‘Mēnestiņš’’, solo Ernests Upatnieks

Raimonds Tiguls (1972)
‘‘Griezes dziesma’’, solo Kristers Mediņš

Ola Gjeilo (1978)
‘‘The Holy and the Ivy’’
‘‘Away in a manger’’, solo Ernests Upatnieks

Alvils Altmanis (1950)
‘‘Ave Maria’’

Juris Vaivods (1966)
‘‘Kristallen den fina’’ no tautasdziesmu apdaru cikla ‘‘Rīgas vainags III’’ solo Ernests Upatnieks, Gustavs Švēdenbergs

Džons Taveners (John Tavener, 1944–2013)
‘‘Mother of God here I stand’’

Alvils Altmanis (1950)
‘‘Panis Angelicus’’

Johans Pahelbels (Johann Pachelbel, 1653–1706)/arr. M. Clawson
Kanons ‘‘The first Noel’’

Urmas Sisasks (Urmas Sisak, 1960–2022)
‘‘Ave Maria’’ cikla ‘‘Gloria Patri’’

Valdis Zilveris (1963)
‘‘Klusa nakts’’ no cikla “Zvaigžņu gaismā’’

STARPBRĪDIS

Džons Raters (John Rutter, 1945)
‘’Magnificat’’:
1. Magnificat anima mea
2. Of a Rose, a lovely Rose
3. Quia fecit mihi magna
4. Et misericordia
5. Fecit potentiam
6. Esurientes
7. Gloria Patri

PAR MŪZIKU

Raimonds Pauls un Rīgas Doma zēnu koris ir īpaša savienība latviešu mūzikā, kuru sadarbība aizsākās jau 20. gadsimta 80. gados, koncertos aptverot visu Latviju un arī uzstājoties ārzemēs. Paula radītās dziesmas bērnu korim ir šī žanra pērles, kas repertuārā tiek atskaņotas vēl joprojām. Arī Jānis Ķirsis, plaša profila mūziķis, producents un vokālās grupas FRAMEST mākslinieciskais vadītājs, dziedātājs un komponists savas pirmās muzikālās gaitas uzsācis tieši Rīgas Doma zēnu korī. Jāņa Ķirša dziesmās figurē filozofisku jautājumu apcere, lirika, meditatīvas noskaņas un muzikālas gleznu ainavas.

Pēdējos gados cieša sadarbība Rīgas Doma zēnu korim ieveidojusies arī ar komponistu Raimondu Tigulu, kuram piemīt spēja savā daiļradē radīt vakara un rītausmas atmosfēru. Viņa skaņdarbos dzirdamas ietekmes no minimālisma, tautas mūzikas pirmslāņiem, ambientās un elektroniskās mūzikas. ‘‘Griezes dziesmā’’ ar Dzintara Soduma dzeju ietvertais tēls ’’nosalis zirgs, kas ilgojas māju’’ ir kā simbols ilgām pēc dzimtenes, atrodoties svešumā, tālu projām.

Ola Gjeilo ir norvēģu komponists un pianists, kas galvenokārt pazīstams ar saviem kora darbiem. Viņa mūzika apvieno klasiskās, kinomūzikas un džeza tradīcijas. Gjeilo darbi bieži skan koru koncertos visā pasaulē, īpaši Ziemassvētku programmās.

Alvils Altmanis ir latviešu komponists un klarnetists, latviešu mūzikas vēsturē pirmā Basklarnetes koncerta autors. Strādājis kā pedagogs, orķestra mūziķis, rakstījis mūziku teātrim, vokālo kamermūziku un lielu skaitu instrumentālu skaņdarbu.

Džons Taveners bija viens no ievērojamākajiem un noslēpumainākajiem jaunā garīguma pārstāvjiem. Britu komponists savā mūzikā vēstīja par Dievu un mūžību, padarot savu mūziku par dziļu lūgšanu, kas tiecas uz apkaidrību un dvēseles mieru. Komponista kormūzikā apvienojusies pareizticība, seno bizantiešu dziedājumu intonācijas, kanoni un blīvas harmonijas.

Jura Vaivoda ciklu ‘‘Rīgas vainags’’ III 2001. gadā pirmatskaņoja tieši Rīgas Doma zēnu koris un diriģents Mārtiņš Klišāns. Cikla trešā dziesma ‘‘Kristallen den fina’’ (‘‘Laistās kā kristāls’’) ir zviedru tautasdziesmas apdare.

Johana Pahelbela Kanons ir viens populārākajiem baroka skaņdarbiem, kas savu īsto atpazīstamību ieguva tikai 20. gadsimta otrajā pusē, un ir kļuvis par neaizstājamu skaņdarbu kāzu ceremonijās, filmu skaņu celiņos un dažādos svētkos.

Igauņu komponists Urmass Sisaks bija pazīstams sakrālās kormūzikas autors, kurš interesējās par astronomiju un kristīgajām tradīcijām. Kora darbu ciklā ‘‘Gloria Patri’’ komponists izmantojis minimālisma rakstību ar liriski introspektīvu pieeju.

Komponists Valdis Zilveris devis īpašu ieguldījumu latviešu teātra mūzikā, ilgus gadus bijis muzikālais vadītājs Nacionālajā teātrī un Dailes teātrī. Savukārt viņa melodiskās kordziesmas vairākkārt izskanējušas Dziesmu svētkos.

Džons Raters ir viens no mūslaiku pazīstamākajiem britu komponistiem, aranžētājiem, diriģentiem un izdevējiem, kurš savu vārdu nostiprinājis koru un garīgās mūzikas laukā.  Nozīmīgs darbs Ratera daiļradē ir ‘‘Magnificat’’ (1990) – slavas dziesma Dievam, ko pēc eņģeļa Gabriela paziņotās vēsts par Dieva Dēla gaidāmo piedzimšanu dzied Jaunava Marija, un kas gadsimtiem ilgi iedvesmojusi komponistus visā pasaulē.