Šovasar jau divdesmit piekto reizi Starptautiskais baleta festivāls “Baleta zvaigznes Jūrmalā” iepazīstinās Latvijas skatītājus ar pasaules un pašmāju baleta izcilākajām zvaigznēm, veidojot īpašu saikni starp tradīcijām un jauninājumiem. Festivāla mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis un baleta zvaigznes aicina uz koncertu 2025. gada 2. augustā plkst. 20.00 Dzintaru koncertzāles Lielajā zālē.
Šī gada festivālā īpaša loma atvēlēta dialogam starp klasisko un laikmetīgo, starp tradīcijām un inovācijām. Koncertā tiks godināts baleta mākslas mantojums un radošā izcilība, vienlaikus paverot durvis uz jauniem mākslinieciskajiem horizontiem. Festivāla programmā būs iespēja baudīt izcilo horeogrāfu Džona Noimeiera (John Neumeier), Načo Duato (Nacho Duato), Marko Gekes (Marco Goecke), Anželēna Prelžokāža (Angelin Preljocaj), Sjiņ Pen Vana (Xin Peng Wang) un Roela Vorintholta (Roel Voorintholt) darbus, tāpat arī fragmentus no Latvijas Nacionālā baleta izrādēm un baleta klasiku virtuozā izpildījumā.
Festivāla apmeklētājiem pirmoreiz būs iespēja baudīt Nīderlandes Nacionālā baleta vadošo solistu Annas Cigankovas (Anna Tsygankova) un Giorgija Potshishvili (Giorgi Potskhishvili) sniegumu. Viņi dejos tango “Vasara” no Astora Pjacollas cikla “Four Searsons of Buenos Aires” Sjiņ Pen Vana horeogrāfijā, kā arī klasikas pērli – Pas de deux no baleta “Dons Kihots” ar Ludviga Minkusa mūziku Mariusa Petipā horeogrāfijā.
Berlīnes Valsts baleta vadošie solisti Elīza Kariljo Kabrera (Elisa Carillo Cabrera) un Aleksejs Orlenko (Alexei Orlenko) interpretēs duetu no baleta “Parks” (“Le Parc”) ar Volfganga Amadeja Mocarta mūziku Anželēna Prelžokāža horeogrāfijā. Koncerta otrajā daļā šo mākslinieku sniegumā būs redzams fragments no horeogrāfa Načo Duato radītā baleta “Multiplicity. Forms of Silence and Emptiness”.
Horeogrāfa un Nīderlandes dejas teātra Introdans mākslinieciskā vadītāja Roela Vorintholta daiļradi uz Latviju atvedīs šī teātra trupas solists Vinčenco Turiano (Vincenzo Turiano). Viņš interpretēs horeogrāfijas “Unique” un “Being”.
Skatītājus gaida patīkama atkalredzēšanās ar Hamburgas Valsts baleta vadošajiem solistiem Annu Lauderi un Edvīnu Revazovu (Edvin Revazov), kuri dejos divus horeogrāfa Džona Noimeiera darbus. Koncerta pirmajā daļā skatītāji varēs baudīt fragmentu no baleta “Anna Kareņina” ar Pētera Čaikovska mūziku, savukārt otrajā daļā – duetu no baleta “Kamēliju dāma” ar Frederika Šopēna mūziku.
Enerģijas pilno Marko Gekes horeogrāfiju “Ugunsputns” ar Igora Stravinska mūziku izdejos Latvijas Nacionālā baleta vadošā soliste Elza Leimane un solists Antons Freimans.
Koncerta programmu neiztrūkstoši kuplinās Latvijas Nacionālā baleta dejotāji, iepazīstinot ar mākslinieciskajām aktualitātēm mūsu Baltajā namā.
2024. gada rudenī Latvijas Nacionālajā baletā pirmizrādi piedzīvoja balets “Kazanova” ar Kerija Mazija (Kerry Muzzey) mūziku Keneta Tindala (Kenneth Tindall) horeogrāfijā. Šajā koncertā baleta solisti Roberts Naje (Robert Nae), Germans Ševčenko un Aleksandrs Osadčijs izdejos masku balles ainu no šī iestudējuma, savukārt vadošo solistu Jūlijas Braueres un Antona Freimana sniegumā redzēsim Bellīno un Kazanovas duetu.
Klasisko baletu klāstam Latvijas Nacionālajā baletā pievienojies jaunums – balets “Esmeralda” Aivara Leimaņa horeogrāfijā, kam pirmizrāde piedzīvota 2025. gada aprīlī. Iepazīstinot ar šo jaunumu, koncertā būs iespējams baudīt Grand pas no šī baleta ar Rikardo Drigo (Riccardo Drigo) un Čezāres Punji (Cesare Pugni) mūziku vadošās solistes Jūlijas Braueres, solista Dariusa Floriana Katanas (Darius Florian Catana) un Latvijas Nacionālā baleta mākslinieku interpretācijā. Baleta “Esmeralda” iestudējumā pirmoreiz iekļauts Pas de deux “Diāna un Akteons” Agripīnas Vaganovas horeogrāfijā, ko šajā reizē dejos Latvijas Nacionālā baleta vadošie solisti Jolanta Lubēja un Kārlis Cīrulis.
Un, protams, izskanot festivālam baudīsim tradicionāli krāšņo “Grand Finale” Aivara Leimaņa horeogrāfijā.
Koncertu veido mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis, gaismu režisors un scenogrāfijas koncepcijas autors Kārlis Kaupužs, kā arī skaņu režisors Krišs Veismanis.
