MĀKSLINIEKI

Kamila Tomā (Camille Thomas, Francija), čells
Georgijs Osokins, klavieres

PROGRAMMA

Nadja Bulanžē (Nadia Boulanger, 1887–1979)
Trīs skaņdarbi čellam un klavierēm
I. Modéré
II. Sans vitesse et a l’aise
III. Vite et nerveusement rythmé

Roberts Šūmanis (Robert Schumann, 1810–1856)
“Fantāzijskaņdarbi” op. 73
I. Zart und mit Ausdruck
II. Lebhaft, leicht
III. Rasch und mit Feuer

Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685–1750)
Sonāte sol minorā BWV 1029
I. Vivace
II. Adagio
III. Allegro

Edvards Grīgs (Edvard Grieg, 1843-1907)
Sonāte la minorā op. 36
I. Allegro agitato
II. Andante molto tranquillo
III. Allegro molto e marcato

Alfrēds Šnitke (Альфред Шнитке, 1934–1998)
Musica Nostalgica

Sergejs Rahmaņinovs (Серге́й Рахма́нинов, 1873–1943)
Otrā daļa Allegro scherzando no Sonātes sol minorā op. 19

Romance “Nedziedi, skaistule” op. 4 nr. 4, pārlikums čellam un klavierēm

PAR MŪZIĶIEM

Franču/beļģu čelliste Kamila Tomā kopš 2017. gada ir prestižās izdevniecības Deutsche Grammophone māksliniece, iekarojot pasaules skatuves un atzinību žilbinošā tempā.  Tomā tika iekļauta arī 2018. gada Forbes 30 līdz 30 sarakstā. Čelliste  ir uzstājusies ar tādiem diriģentiem kā Pāvo Jervi, Mikko Franks, Marks Sūro, Darels Angs, Kents Nagano, Stefans Denēvs, kā arī ar tādiem orķestriem kā Brēmenes Vācu kamerfilharmonija, Santa Cecilia Academia, Briseles filharmoniskais orķestris, Hamburgas filharmoniskais orķestris,  Lucernas festivāla stīgu orķestris un citiem.

Pēc fināla Šopēna konkursā Varšavā 2015. gadā pianists Georgijs Osokins kļuva par sensāciju, no kritiķiem izpelnoties “izcils, neparedzams un revolucionārs”. Kopš piedalīšanās konkursā Georgijs aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs un prestižos festivālos. Īpaša pianista firmas zīme ir Šopēna mūzika. Britu ierakstu kompānijas Piano Classics paspārnē izdots Georgija solo albums ar vēlīnajiem Šopēna opusiem, izpelnoties slavinošas recenzijas no ievērojamiem kanādiešu, franču un vācu mūzikas izdevumiem. Vācu izdevniecībā Accentus izdots pirmais Georgija kamermūzikas albums, ierakstīts kopā Gidonu Krēmeru, ieskaņojot Šopēna un Bēthovena trio – šis CD tika nominēts gan Starptautiskajai klasiskās mūzikas balvai 2020, gan “Opus Klassik 2021”.

PAR MŪZIKU

Nadja Bulanžē ir viena no izcilākajām personībām 20. gadsimta mūzikas vēsturē, kura atstājusi neizdzēšamu ietekmi uz vairāku paaudžu komponistiem un mūziķiem. Viņas studentu vidū ir tādi leģendāri vārdi kā Ārons Koplends, Filips Glāss, Astors Pjacolla, Daniels Barenboims un citi. Viņa bija arī pirmā sieviete, kas diriģēja pasaules vadošos orķestrus, tostarp Bostonas simfonisko orķestri un Ņujorkas filharmonisko orķestri.

Roberts Šūmanis ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta romantisma pārstāvjiem, kura mūzikā smalki atspoguļojas gan tumšākie, gan gaišākie cilvēka iekšējās pasaules labirinti,.

Johana Sebastiāna Baha skaņu celtņu celtnēs, šķiet, varētu būt ievīta metafiziska kosmosa kārtība. Tā ir gan cēlsvinīga, gan rāmi apskaidrota, gan aristokrātiski dejiska, gan enerģiski apliecinoša.

Norvēģu mūzikas klasiķis Edvards Grīgs savā daiļradē iemiesojis ziemeļu dabas gleznainumu, tautas folkloru, fantastikas tēlus un nacionālos personāžus.

Alfrēds Šnitke bija sarkastisks padomju laikmeta portretētājs, kura mūzikā vienlaicīgi satiekas tumsa un gaisma.

Sergejs Rahmaņinovs, dzīvodams un rakstīdams 20. gs. pirmajā pusē, skuma pēc 19. gs. romantisma. “Es jūtos kā spoks, kas klaiņo pasaulē, kura viņam kļuvusi sveša,’’ Rahmaņinovs rakstīja 1939. gadā.

Aptuvenais koncerta ilgums: 2 stundas