Bēthovena 5. simfonija un Vāgnera Izoldes Mīlas nāve

Mākslinieki:
Reičela Vilisa-Sērensena (soprāns, ASV)
Ukrainas Brīvības orķestris
Diriģente Kerija-Lina Vilsona (Kanāda–ASV)

Programmā:
Maksims Kolomijietis – “Hersonas mātes”
Rihards Vāgners – Priekšspēle un “Mīlas nāve” soprānam un orķestrim
Ludviga van Bēthovena 5. simfonija

Ukrainas Brīvības orķestris tika izveidots 2022. gadā kā drosmīga muzikāla un pilsoniska iniciatīva, atbildot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Tā ir unikāla vienība, kas apvieno Ukrainas vadošos mūziķus no nacionālajiem un ārzemju orķestriem – tostarp no Metropolitēna operas, Bavārijas Valsts operas, Polijas Nacionālās operas un citiem pasaules klases kolektīviem. Orķestra patronese ir Ukrainas pirmā lēdija Olena Zelenska, kura uzsver orķestra būtisko lomu Ukrainas kultūras un brīvības vēstījumam pasaulei.

Ukrainas Brīvības orķestra dibinātājas, ukraiņu izcelsmes kanādiešu diriģentes Kerijas-Linnas Vilsones karjera aptver vairāk nekā divas desmitgades. Jau studiju laikā bijusi leģendārā diriģente Klaudio Abado asistente, viņa diriģējusi izrādes Karaliskajā Koventgārdena operā, Parīzes operā, Metropolitēna operā, Vīnes Valsts operā, uzstājusies ar tādiem orķestriem kā Ņujorkas filharmonijas orķestris, NHK simfoniskais orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris un citiem.

Trīs iepriekšējās vasaras turnejās orķestris Kerijas-Linnas Vilsones vadībā ir koncertējis pasaules ievērojamākajās koncertzālēs – BBC Proms festivālā Karaliskajā Alberta zālē Londonā, Concertgebouw zālē Amsterdamā, Elbas filharmonijā Hamburgā, Linkolna centrā Ņujorkā un Kenedija centrā Vašingtonā, kā arī Barbican koncertzālē Londonā, Lucernas festivālā Šveicē ,un citviet Eiropā un ASV.

Nozīmīgs pagrieziena punkts orķestra darbībā ir sadarbība ar prestižo ierakstu kompāniju Deutsche Grammophon, kas 2024. gadā izdeva orķestra ieskaņojumu Bēthovena Devītajai simfonijai ukraiņu valodā. Šī versija ar pielāgoto tekstu “Slava” aizstājot oriģinālo “Freude” (Prieks) kļuvusi par spēcīgu muzikālu simbolu Ukrainas brīvības cīņai. 2025. gada turnejas laikā tiks veikts Bēthovena Piektās simfonijas  ieraksts, kas arī tiks izdots Deutsche Grammophon paspārnē.

Koncertā Jūrmalā dzirdēsim ukraiņu komponista Maksima Kolomijieta (Maxim Kolomiiets) svītu no operas “Hersonas mātes” (The Mothers of Kherson), kas būs vēsturiski nozīmīgā skaņdarba pirmatskaņojums Latvijā. Šo operu komponistam pasūtījusi Metropolitēna opera un Polijas Nacionālā opera, un tā balstīta uz patiesiem notikumiem – par ukraiņu mātēm, kuras devās vairāk nekā 3000 jūdžu tālā ceļojumā pāri robežām, lai glābtu savus deportētos bērnus. Šī mūzika atspoguļo ne tikai mātes bezbailību un mīlestību, bet arī cilvēka garīgās izturības spēku. Kolomijets, būdams obojists un izcils orķestra krāsu pazinējs, savos skaņdarbos spēj radīt neparastu krāsu salikumus, apvienojot Eiropas klasiskās mūzikas spožākās tradīcijas, ukraiņu folkoru un mūsdienu estētiku.

Programmā iekļauta arī Ludviga van Bēthovena  Piektā simfonija, kas vēsturiski simbolizē cīņu pret apspiešanu un uzvaru pār tumsu. Kā izteikusies diriģente Kerija-Linna Vilsone: “Šī simfonija, kuras ievada notis kļuva par pretošanās simbolu Otrajā pasaules karā, šodien atkal atgādina par tautas spēku, kas cīnās par brīvību un patiesību.”

Tāpat koncertā skanēs Riharda Vāgnera Prelūdija un ‘‘Izoldes mīlas nāve’’ no operas ‘‘Tristans un Izolde’’, kur dzirdēsim Reičelu Vilisu-Sērensenu. Laikraksts “Le Monde” par viņu rakstījis: “Amerikāņu soprāns bez šaubām ir viena no mūslaiku iespaidīgākajām balsīm operas pasaulē.’’ Dziedātāja ir regulāra viešņa vadošajos opernamos, kā Metropolitēna operā, Vīnes Valsts operā, Bavārijas Valsts operā, sadarbojusies ar izciliem diriģentiem kā Andris Nelsons, Klaudio Abado, Antonio Papano un tādiem kolektīviem kā Berlīnes filharmoniķi, Leipcigas Gewandhaus orķestris un citiem.

Opera ‘‘Tristāns un Izolde’’ ir viena no Vāgnera muzikālā ģēnija virsotnēm un visa romantiskā repertuāra kulminācija. Rihards Vāgners, komponējot šo operu, domāja par tādu mīlas spēku, kas pārveido visu eksistenci, tai skaitā nāvi, radot vokāli simfonisku drāmu – pieminekli beznosacījumu mīlestībai.