Mākslinieki:
Antons Ļahovskis, klavieres
Dzintaru koncertzālē 22. novembrī plkst. 19.00 ar solokoncertu uzstāsies pianists Antons Ļahovskis, atskaņojot Johana Sebastiāna Baha, Friderika Šopēna, Ferenca Lista skaņdarbus, kā arī Sergeja Rahmaņinova vēlīnās daiļrades meistardarbu ‘‘Variācijas par Korelli tēmu’’.
Pēc Grand Prix un skatītāju simpātijas balvas iegūšanas Jāzepa Vītola V starptautiskajā pianistu konkursā 2008. gadā Rīgā, pianists Antons Ļahovskis kļuvis par latviešu publikas mīluli un regulāri uzstājies Latvijā daudzām koncertprogrammām. Viņa muzikālo izpratni un radošumu papildina izcila, virtuoza instrumenta tehniskā pārvaldība. Ļahovskim piemīt reta dāvana izvilināt no klavierēm visdaudzveidīgākās krāsas, vienlaikus interpretējot partitūru tik godprātīgi, radot klausītājiem sajūtu, ka viņi ir bijuši liecinieki komponistu garu klātbūtnei.
Londonā dzīvojošais krievu pianists muzikālo izglītību ieguvis Sanktpēterburgā, Londonas Svētās Trīsvienības koledžā un Rātsnama mūzikas un drāmas skolā. Eiropas Klavieru skolotāju asociācija regulāri aicina Antonu Ļahovski lasīt lekcijas par klavierspēli un vadīt meistarklases. Viņš koncertējis Londonas Pērsela zālē, Vigmora zālē, Hārlova klaviermūzikas festivālā, koncertciklā Rush Hours Recital Series un citās prestižās Eiropas un Amerikas koncertvietās.
Solokoncertā Dzintaru koncertzālē pianists izpildīs Johana Sebastiāna Baha agrīnās daiļrades klaviermūzikas ciklu Aria variata alla maniera Italiana BWV 989 (‘‘Ārija ar variācijām itāļu stilā’’), kurā Bahs galanti un rotaļīgi atklājis savu dedzīgo interesi par itāļu klaviermūziku. Dzirdēsim arī Ferenca Lista šarmanto klavieru parafrāzi par Franča Šūberta valsi un fragmentus no cikla ‘‘Klejojumu gadi’’, kurā atspoguļojas komponista spilgtie iespaidi, ceļojot pa Itāliju. Skanēs arī Friderika Šopēna Pirmā un Ceturtā balāde – romantisma klaviermūzikas zelta repertuārs ar plašu emocionālo gammu no smalkas lirikas līdz dramatiskai intensitātei.
Savukārt Sergeja Rahmaņinova ‘‘Variācijas par Korelli tēmu, Op. 42’’ tika pabeigtas 1931. gadā, kad Rahmaņinovs jau dzīvoja emigrācijā Amerikas Savienotajās valstīs. Rahmaņinova komponētās 20 variācijas ir kā uguņošanas sērija uz klavierēm. Lai gan ‘‘Variācijas par Korelli tēmu” neieguva tūlītēju atzinību, mūsdienās tās tiek uzskatītas par Rahmaņinova vēlīnās daiļrades šedevru, gluži kā nobrieduša cilvēka rezignēta atskatīšanās uz savu vētraino dzīvi.
