Dzintaru koncertzāle aicina uz izcilā latviešu komponista Pētera Vaska 70 gadu jubilejas koncertu

2016-04-28

6. maijā, plkst. 19.30 atjaunotā vēsturiskā Dzintaru koncertzāle aicina uz izcilā latviešu komponista Pētera Vaska 70 gadu jubilejas koncertu, kurā piedalīsies klavieru kvartets RIX un Latvijas Radio kora grupa diriģenta Kaspara Putniņa vadībā. Tiks atskaņoti komponista meistardarbi – Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm, Trīs poēmas korim ar Česlava Miloša dzeju un 2013. gadā sacerētais duets vijolei un čellam Castillo Interior, kurš Latvijā izskanēs pirmoreiz.

Komponista Pētera Vaska mūzika atbalsojusies tālu pasaulē, taču, lai kāda būtu viņa muzikālā valoda un izteiksme, tās uzdevums visos laikos palicis nemainīgs – uzturēt gaismas stariņu un uzrunāt cilvēka dvēseli.

“Vienmēr esmu jutis, ka mūzikā daru to pašu, ko mans tēvs mācītājs, – sludinu. Varbūt varu klausītājiem pavēstīt būtiskāko vai vienkārši mierināt un stiprināt? Ar vārdiem un skaņām, kuras uzskatu par pašām nepieciešamākajām, mēģinu vēstīt to, kas man šķiet vissvarīgākais. Uzskatu, ka esmu tiesīgs piedāvāt tikai absolūti un dziļi pārdzīvoto. Tikai vienīgos vārdus, jo man mūzika ir augstākais veids, kā Dievs var runāt ar mums visiem,” atzinis komponists Pēteris Vasks, kurš šodien ir viens no pazīstamākajiem latviešu skaņražiem pasaulē.

Savā skaņu valodā Pēteris Vasks runā par globālām un pārlaicīgām tēmām – par dzīvību un nāvi, naidu un piedošanu, harmoniju un disonējošu haosu, kas viņa darbos ne vienmēr gūst risinājumu, taču allaž rosina pārdomām. Vienlīdz būtiska komponistam ir garīgā tematika, savas tautas sirds balss, dabas vīzijas, ko skaņās palīdz atklāt putnu balsu imitācijas; korāļa žanrs, vairākkārtēji, neatlaidīgi skaņu vai ritma motīvu atkārtojumi un vēl citi semantisku nozīmi guvuši mūzikas izteiksmes līdzekļi. Būtiska viņa mūzikā ir lūgšana – gan tiešā veidā kā tēvreize (Pater Noster), ko latviešu skaņražu vidū iedrošinājušies komponēt vien daži, gan plašākā nozīmē. “Cik vēl man atlicis, es gribētu rakstīt lūgšanas un lūgt par mums visiem, skaņu valodā”, sacījis komponists.

Pēteris Vasks sadarbojas ar labi pazīstamiem mūziķiem visā pasaulē: Ostrobotnijas kamerorķestri un diriģentu Juhu Kangasu, vijolnieku Gidonu Krēmeru un orķestri Kremerata Baltica, čellistu Dāvidu Geringu, flautistu Mihaelu Faustu, Kronos kvartetu, The Hilliard Ensemble, Latvijas Radio kori un Sigvardu Kļavu, Sinfonietta Rīga un Normundu Šnē, pianistu Vestardu Šimku, čellisti Solu Gabetu un daudzus citus izcilus kolektīvus un māksliniekus. Vairākus Vaska skaņdarbus oriģinālbaletu iestudējumos izmantojuši arī dažādu valstu horeogrāfi.

Par spilgtu radošo darbību Pēteris Vasks vairākkārt saņēmis balvas un dažādus pagodinājumus gan Latvijā, gan daudzviet ārvalstīs. 1994. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas goda locekli, bet 2001. gadā par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas goda locekli. Par nozīmīgu devumu kultūras attīstībā 1996. gadā P. Vaskam piešķīra Vīnes Universitātes Herdera balvu un Baltijas Asamblejas balvu, savukārt 1993., 1997. un 2000. gadā komponists kļuva par Lielās mūzikas balvas laureātu. Pēteris Vasks apbalvots arī ar Triju Zvaigžņu ordeni. Par P. Vaska radošo mantojumu rūpējas viena no pasaulē ievērojamākajām mūzikas izdevniecībām – Schott Music International.

Česlava Miloša (Czesław Miłosz, 1911–2004) dzejas pamatmotīvs ir eksistences nenotveramība, mirkļa un mūžības dialektika. Līdzīgas vērtības savu kora poēmu muzikālajā valodā izcēlis Pēteris Vasks, pirmo poēmu “Logs” (Window) komponējot kā gregoriskā korāļa dziedājumu, kas mijas ar blīvi piedziedātu korāli. Otrā poēma “Tik maz” (So little) balstīta uz sonorisma elementiem, it kā atdarinot cilvēku izsaucienus, kurus balsīm nav ļauts runāt un gribēto izteikt. Trešajā poēmā “Sastapšanās” (Encounter) akcentēts tagadnes un pagātnes atmiņu pretstatījums, ko vainago fūga un klusināta izgaišana.

Pētera Vaska dueta vijolei un čellam tapšanu rosinājusi pasaulslavenā čelliste Sola Gabeta. Darba nosaukums Castillo interior saistīts ar Karmela ordeņa reformatori, katoļu svēto un kristīgās meditācijas skolotāju Svēto Avilas Terēzi, kura bijusi pirmā sieviete, kas piepulcināta Baznīcas mācītāju pulkam. “Dvēseles pils” (Las Moradas jeb El Castillo Interior, 1577) ir viņas slavenākais darbs, kas veltīts apcerīgajai jeb klusajai lūgšanai.

 Klavieru kvartets daudzu instrumentālās kamermūzikas opusu vidū, kurus Pēteris Vasks sacerējis jau kopš 20. gadsimta 80. gadiem, ir vienīgais šādam instrumentu sastāvam rakstītais darbs. To pasūtinājis Rietumkorkas kamermūzikas festivāls. Sešdaļīgajā opusā Pēteris Vasks klausītāju aicina doties garīgā ceļojumā, kvarteta dramaturģiju veidojot no saspringtas un skaudras neziņas, kas caur dvēseles sāpēm un ciešanām aizved uz mierpilnu atklāsmi un gaismu. Klavieru kvartets bija arī to opusu vidū, kas 2015. gada februārī ar Latvijas Republikas vēstniecības ASV atbalstu klavieru kvarteta RIX priekšnesumā izskanēja Pētera Vaska autorkoncertā Vašingtonas senākajā laikmetīgās mākslas muzejā The Phillips Collection..

Atpakaļ