Sinfonietta Rīga un Vineta Sareika Vivaldi “Gadalaiki” atskaņojumā Dzintaru koncertzālē

2016-04-14

7. maijā Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē Vislatvijas koncerttūres ietvaros tiks atzīmēts Sinfonietta Rīga un vijolnieces Vinetas Sareikas jaunākā kopdarba - Antonio Vivaldi “Gadalaiki” ieraksta iznākšana CD formātā. Diriģenta Normunda Šnē vadībā Lielo mūzikas balvu trīskārt ieguvušais kamerorķestris atskaņos ne vien baroka laikmeta nemirstīgo vijoļkoncertu ciklu, bet arī spožākā klasicisma pārstāvja Ludviga van Bēthovena 1. simfoniju. Savukārt kā svaiga intermēdija publikai tiks piedāvāts pērn tapušais jaunā zviedru komponista Jūnasa Valfridsona opuss “Biķernieku mežs”.

Par vienu no baroka mūzikas spožākajām pērlēm dēvētais vijolkoncertu cikls pasaules mūzikas vēsturē ieguvis teju kanonisku nozīmi. Katrs “Gadalaiku” ieskaņojums ir notikums pats par sevi, apliecinot orķestra un solista profesionālo briedumu un izcilo virtuozitāti, kā arī uzdrīkstēšanos publikai sniegt savu unikālo skatījumu nemirstīgā šedevra jaunam lasījumam.

Sinfonietta Rīga ieraksts tapis 2015. gada jūlijā Rīgas Reformātu baznīcā sadarbībā ar pasaules slavu guvušo latviešu vijolnieci Vinetu Sareiku. Savas 10. jubilejas sezonas noslēgumā kamerorķestris to beidzot dāvā saviem klausītājiem. Vivaldi “Gadalaiki” kompaktdisks nonāks mūzikas un grāmatu veikalu plauktos sākot ar 6. maiju, kā arī tas būs pieejams VSIA “Latvijas Koncerti” rīkoto koncertu norises vietās. Diska prezentācijas pasākumu ietvaros Sinfonietta Rīga sniedz četrus koncertus Latvijas labākajās koncertzālēs – 6. maijā Ventspils teātra namā “Jūras vārti”, 7. maijā Dzintaru koncertzālē, 13. maijā Latgales vēstniecībā GORS, bet 14. maijā Cēsu koncertzālē. Līdztekus Vivaldi “Gadalaikiem” koncertu programma bagātināta ar klasicisma un laikmetīgās mūzikas nokrāsām. Koncertos dzirdēsim Ludviga van Bēthovena Pirmo simfoniju Domažorā un Jūnasa Valfridsona opusu “Biķernieku mežs”.

“Gadalaiku” koncerti ir agrīns programmatiskās mūzikas paraugs, kurā komponists attēlojis dažādas dabas un sadzīves ainas, ar patiku ierakstīdams tās partitūrā. Mazāk zināmi ir paša Vivaldi rokas sarakstītie soneti, kas pieskaņoti muzikālajam izklāstam. Ar Oresta Silabrieža veidotajiem sonetu atdzejojumiem latviešu valodā varēs iepazīties nule izdotā diska bukletā. Savukārt par šī ieraksta ieceri un realizāciju Sinfonietta Rīga mākslinieciskais vadītājs un ieraksta producents Normunds Šnē saka:

Uzskatu, ka ir nepieciešams ierakstīt to repertuāru, kas orķestrim svarīgs un kas ir patiesi izdevies. Sinfonietta Rīga mūziķiem un solistei ir daudz jaunu ideju par Vivaldi „Gadalaikiem”, kurās ar prieku dalīsimies ar klausītājiem. Kopā ar Vinetu esam izpildījuši šo skaņdarbu jau vairākas reizes, arī atskaņojām to ārzemēs, un vienmēr bija sajūta, ka ir vērts to iemūžināt ierakstā kā daudzveidīgu muzikālu ideju savienojumu un sintēzi”. 

Svarīgi atzīmēt, ka Vineta Sareika par “Gadalaiku” interpretāciju 2010. gadā ieguvusi Latvijas Lielo mūzikas balvu.

Artemis Quartet pirmā vijole Vineta Sareika pieder pie Latvijas klasiskās mūzikas aprites spožākajiem lepnumiem. Pēc studijām Jūrmalā, Parīzē un Briselē Vineta kļuva par Beļģijas karalienes Elizabetes starptautiskā vijolnieku konkursa 2009 laureāti. 2011. gadā Vineta Sareika kļuva par Flandrijas Karaliskā filharmoniskā orķestra galveno koncertmeistari. 2012. gadā Vinetai nāca piedāvājums kļūt par pirmo vijoli vienā no pasaules spožākajiem stīgu kvartetiem, un mūziķes dzīvē sākās jauns posms, muzicējot visaugstākās līgas ansamblī.

Mūziķe spēlē Džozefa Gvadaņīni darinātu vijoli (1793), ko viņai uz laiku uzticējis privāts sponsors.

Guna Āboltiņa ir Valsts kamerorķestra Sinfonietta Rīga čellu grupas koncertmeistare kopš 2009. gada. Aktīva kamermūziķe, ekstravagantā laikmetīgās mūzikas trio Art-i-Shock mūziķe kopā ar pianisti Agnesi Egliņu un sitaminstrumentālisti Elīnu Endzeli. Lielās mūzikas balvas 2010 nominante kategorijā “Par izcilu darbu ansamblī”. Guna mācījusies čella spēli Auces mūzikas skolā pie Sallijas Bankevicas, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā pie Eleonoras Testeļecas, Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas augstskolā pie Hansa Jākoba Ešenburga un Stefana Giglbergera. Berlīnē studējusi arī kamermūziku pie Frīdemaņa Veigles (Artemis kvartets) un Mihaela Mikes (Trio Fontaney). Koncertējusi Gustava Mālera jauniešu orķestra sastāvā Klaudio Abado, Herberta Blomšteta, Mjunvuna Čuna, Filipa Jordana un Ingo Mecmahera vadībā.

Reinuts Teps ir viens no pazīstamākajiem igauņu klavesīnistiem, 2010.gadā ieguvis Igaunijas Kultūrkapitāla fonda balvu. Teps ir aktīvs mūziķis vairākos muzikālos kolektīvos, kā arī pasniedz klavesīna spēli Georga Otsa Tallinas Mūzikas skolā un Igaunijas Mūzikas un teātra akadēmijā.

Kopš 1998. gada Reinuts Teps muzicē kamerorķestrī Kremerata Baltica. Kopā ar Gidona Krēmera vadīto orķestri Teps sniedzis neskaitāmus koncertus tādās pasaulslavenās zālēs kā Kārnegīholā, Karaliskajā Albertholā, Tokijas Santorī zālē. Reinuts Teps sadarbojas arī ar Tallinas Baroka orķestri, kamerorķestri Corelli Consort, Tallinas kamerorķestri un senās mūzikas orķestri Cantores Vagantes

Atpakaļ